Francija un Latvija – ciešās saistes

Pāris dienas pirms Francijas valsts svētkiem, kurus pirmo reizi atzīmēšu Rīgā, man šķiet svarīgi palūkoties uz saitēm, kas vieno Franciju un Latviju. Šīs divas valstis, tik atšķirīgas pēc to teritoriju platības un iedzīvotāju skaita, tomēr dala kopīgu vēsturi un nozīmīgas vērtības.

1) Šīs valstis vieno senas vēsturiskās saites

Divarpus gadsimtus pirms šodienas Latvijas izveidošanas Kurzeme, tolaik neatkarīga valsts, pārdeva 24 kara kuģus Francijai. 1643.gadā starp Franciju un Kurzemes hercogisti tika parakstīts tirdzniecības līgums un vairākās Francijas ostās tika nozīmēti Kurzemes konsulārie darbinieki. 1798.gadā Mītavā (šodien Jelgavā), kas atradās Kurzemes hercogistes teritorijā, Luijs XVIII, kurš vēlāk kļuva par Francijas karali, bet tobrīd ar savu galmu bēga no Lielās Franču revolūcijas. Pēc dažiem gadiem Taleirāna brāļa dēls apprecēja Kurzemes Doroteju, kuras saknes cieši saistītas ar Rundāles pili – „Latvijas Versaļu”, kur vēlāk bija ierīkota Napoleona I armijas lazarete, savukārt mirušie kareivji tika apbedīti Rundāles pils meža parkā.

1919.gadā Francija un Latvija, kas ieguvusi neatkarību, izveido diplomātiskās attiecības. Pateicoties kapteinim Brisonam, kurš komandēja Francijas un Lielbritānijas floti, Rīga tika atbrīvota 1919.gada rudenī. Aktīvs tā laika ārlietu ministra Aristīda Briāna atbalsts Sabiedroto Augstākajā padomē Parīzē 1921.gadā atviegloja Latvijas atzīšanu de iure 1921.gada janvārī.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā, prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kurš ieradās Latvijā 1992.gada maijā, noslēdzot ilgu periodu, kurā Francija netika atzinusi Latvijas okupāciju (Ģenerālis de Gols savās publiskajās uzstāšanās reizēs atgādināja par « apspiestību, kurai tika pakļautas Baltijas valstis »). Francijas bankai uzticētās Latvijas zelta rezerves varēja tikt atgrieztas Latvijas iestādēm.

2016.gada novembrī Francija un Latvija, kā arī Igaunija un Lietuva Parīzē atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 25.gadadienu, īpaši izceļot noieto ceļu, kurš ļāvis Latvijai rekordīsā laikā pievienoties ANO, NATO, Eiropas Savienībai un arī OECD.

2) Vēl bez šīm vēsturiskajām saitēm Francijai un Latvijai ir kopīgas būtiskas vērtības

Francūžu vidū nav daudzu, kuri runātu latviski, turpretim ļoti daudzi latvieši pārvalda Moljēra valodu. To pierāda arvien pieaugošais franču valodas studentu skaits Francijas institūtā Latvijā. Franču valodas pievilcība ilustrē nozīmi, kāda piešķirta francijas kultūrai Latvijā.

1951.gadā interese par franču literatūru, proti par Andrē Žida darbu « Atgriešanās no Padomju Savienības », bijusi par iemeslu 13 latviešu intelektuāļu tika deportēti uz Sibīriju. 2004.gada novembrī sadarbībā ar Francijas kultūras centru organizētā izstāde par viena no « franču grupas » dalībnieku Kurta Fridrihsona darbiem deva ieskatu šīs grupas Sibīrijā un Latvijā radītajos darbos.

Festivāli « Pārsteidzošā Latvija » Francijā 2005.gadā un « Francijas pavasaris » Latvijā 2007.gadā parādīja kultūras saišu intensitāti šo valstu starpā. Izstāde « Simbolisms Baltijas valstu mākslā », kas 2018.gada pavasarī tiks izrādīta Orsē muzejā Parīzē Latvijas simtgades pasākumu ietvaros, Francijas publikai ļaus iepazīt Baltijas valstīm raksturīgo simbolisma valodu, kas veidojusies brīdī, kad Baltijas valstis tuvojās neatkarības iegūšanai, un tās paaudzes mākslinieki Parīzi uzskatīja par apsolīto zemi.

Paralēli šai izstādei tiks organizēti arī pasākumi saistībā ar Baltijas valstu kino, mūziku un literatūru. Latvijas simtgades svinību ietvaros, iespējams, Parīzē varētu tikt izstādīti arī Kurta Fridrihsona darbi.

Līdz ar šīm vēsturiskajām un kultūras saitēm, kas vieno Latviju un Franciju, abas valstis atzīst vienas un tās pašas brīvības un demokrātijas pamatvērtības. Šīs vērtības, kuras nav zaudējušas savu aktualitāti kopš Apgaismības filosofu laikiem, ir svarīgas Eiropas nākotnei un mūsu spējai kopīgi stāties pretī starptautiskajiem izaicinājumiem. Mums priekšā esošais laiks ir iespēja veidot pastiprinātu politisko sadarbību gan Baltijas reģiona drošībai un aizsardzībai, gan divpusējām attiecībām un Eiropas atjaunošanai, kurai Francija un Latvija vairākkārt paudusi savu atbalstu.

Informācija pēdējo reizi atjaunota 14/07/2017

Uz augšu